56
FI
SV
EN
DE
NO
ET
LV
LT
RU
FR
PL
CS
6. KOMPOSTA UN FILTRĀTA
IZMANTOŠANA DĀRZĀ
Komposts ir lielisks līdzeklis augsnes uzlabošanai. Tas satur au-
giem nepieciešamas ilgas iedarbības barības vielas. Komposta
augsne nepārtraukti mainās un attīstās, un dažādos attīstības
posmos tā ir jāizmanto atšķirīgi. Komposta augsne tiek iedalīta
divās grupās pēc gatavības pakāpes: svaigs jeb mulčas komposts
un nogatavojies komposts jeb komposta augsne.
6.1. Mulčas augsnes nobriešana par komposta
augsni
Kad ātrais kompostētājs tiek iztukšots, komposta masa parasti
ir nobriedusi līdz komposta mulčas fāzei. Mulčas tipa jeb svaigs
komposts nekaitē augiem, bet to var lietot tikai dekoratīvo augu
saknēm. Ja vēlaties mulčas tipa kompostu izmantot pārtikā lie-
tojamiem augiem, turpiniet tā kompostēšanu vēl vienu gadu, lai
komposts nogatavojas līdz komposta augsnes stadijai.
6.2. Mulčas komposta lietošana
Par mulču tiek dēvēta daļēji nogatavojusies komposta masa. Sa-
dalīšanās process ir nonācis līdz tādam līmenim, kad pārtikas at-
kritumi jau ir sadalījušies. Cietākie kokmateriāli un, piemēram, olu
čaumalas un citrusaugļu mizas, var vēl nebūt pilnībā sadalījušies,
tādēļ pusgatavais mulčas tipa komposts izskatās visai raupjš.
Pusgatavs komposts vēl var saturēt vielas, kas aizkavē augša-
nu un dīgtspēju, tādēļ to nevar izmantot par augsni. Pusgatavais
komposts nav kaitīgs augiem, ja to izklāj dažus centimetru biezā
slānī kā mulču uz augsnes virsmas zem dekoratīvo augu zariem.
Tādējādi augi var izmantot kompostā esošās barības vielas.
6.3. Nobriedušas komposta augsnes lietošana
Komposta augsnes mēslojuma īpašības ir atkarīgas no tās izej-
vielu sastāva. No sadzīves atkritumiem iegūtam kompostam pa-
rasti ir lielāka uzturvērtība nekā kompostam, kas iegūts no dārza
atkritumiem. Komposts vien neveido labu augsnes substrātu, tā-
pēc tas ir jāsajauc ar vismaz vienu trešdaļu līdz pusi minerālaug-
snes, piemēram, smiltīm, smilšmālu vai mālu.
6.4. Filtrāta šķidruma lietošana
Ja izmantojat kompostētāja filtrāta šķidruma atverei pievienotu
šļūteni, lai no kompostētāja apakšas savāktu lieko filtrāta šķidru-
mu, šo šķidrumu varat izmantot savā dārzā. Filtrāta unikālās barī-
bas vielas uzlabo augsnes struktūru un bagātina to ar humusu un
minerālvielām.
• Ar ūdeni atšķaidītu filtrāta šķidrumu (minimālā attiecība 1:2)
izmantojiet dārza augu laistīšanai.
• Filtrāta šķidrumu varat arī pārstrādāt ātrajā kompostēta-
jā 550, no augšas ielejot atpakaļ komposta masā. Pievienojiet
nedaudz saistvielas un absorbējiet tajā ne vairāk kā 5 litrus
šķidruma dienā. Ja masa jau ir slapja, nelaistiet to vairāk ar
filtrāta šķidrumu.
Papildinformāciju par kompostēšanu skatiet www.biolan.com
7. IESPĒJAMĀS PROBLĒMAS
Vai kompostēšana neizdevās?
Vairumu problēmu izraisa nepareizs saistvielas veids
vai nepietiekams pielietojums. Turklāt atcerieties
par Biolan Tehokuivike augsta snieguma saistvielu
kompostēšanai aukstajā sezonā.
Kāda ir kompostēšanas pareizā temperatūra?
Ātrajā kompostētājā 550 komposta masas tempe-
ratūra mainās +10–70 grādu diapazonā pēc Celsija.
Ļoti izplatīts termometra rādījums ir +30–40 grādi.
Jo mazāk atkritumu, ko sadalīt mikroorganismiem,
jo zemāka ir temperatūra. Kompostēšanas iespēju
nodrošināšanā vissvarīgākais ir nepieļaut masas sa-
salšanu.
7.1. Puvuma smaka
Ja kompostētājā veidojas puvuma vai pelējuma smaka, komposta
masa ir pārmērīgi blīva vai slapja, vai arī kompostētājā nav skā-
bekļa.
• Pārbaudiet, vai izmantojat Biolan komposta un sausās tuale-
tes saistvielu vai Tehokuivike augsta snieguma saistvielu.
• Pārliecinieties, vai izmantojat pietiekami daudz Biolan kom-
posta un sausās tualetes saistvielas vai Tehokuivike augsta
snieguma saistvielas.
• Lietojiet vairāk saistvielas, līdz komposta masa vairs nav
pārmērīgi slapja.
• Pirms bioloģiski sadalāmo maisiņu ievietošanas kompostētā-
jā, vienmēr atveriet un iztukšojiet saturu.
• Izņemiet daļu slapjās masas caur kompostētāja iztukšošanas
lūku (skatīt 5.2. punktu). Izklājiet to dažus centimetru biezā
slānī kā mulču uz augsnes virsmas zem dekoratīvo augu za-
riem. Pēc dažām dienām nepatīkamā smaka izzudīs.
• Kompostētāja apakšā caur izkraušanas lūku pievienojiet pā-
ris lāpstas Biolan komposta un sausās tualetes saistvielas
vai Tehokuivike augsta snieguma saistvielas (3. daļa).
• Nolaidiet lejā masu un iejauciet tajā daudz Biolan komposta un
sausās tualetes saistvielas vai Tehokuivike augsta snieguma
saistvielas.
7.2. Amonjaka smaka
Ja kompostētājā veidojas asa amonjaka smaka, no komposta
masas izdalās slāpeklis. Ja slāpekļa ir pārāk daudz attiecībā pret
oglekli, mikroorganismi nespēs to lietderīgi izmantot.
• Pārliecinieties, vai kompostētājā neesat pievienojis pārāk
daudz slāpekli saturošu materiālu, piemēram, urīnu vai vistu
mēslus. Nepievienojiet kompostam pārāk daudz slāpekli satu-
rošu atkritumu.
• Nelieciet kompostētājā pelnus vai kaļķi.
• Pārbaudiet, vai lietojat Biolan komposta un sausās tualetes
saistvielu.
• Pārbaudiet, vai lietojat pietiekami daudz Biolan komposta un
sausās tualetes saistvielas.
• Uzpildot kompostētāju, lietojiet vairāk saistvielas, līdz nepatī-
kamā smaka vairs nav jūtama.
• Samaisiet ar komposta maisītāju.
7.3. Temperatūra nepaaugstinās
• Termometrs sniedz norādošu informāciju par kompostēšanas
fāzēm un augstas temperatūras fāzes temperatūru. Karstākā
vieta ir kompostētāja vidū, kuru termometrs nesasniedz.
• Samaisiet komposta masas augšdaļu un ieskatieties iztukšo-
šanas lūkā, lai pārliecinātos, vai masa ir pietiekami mitra.
