VISPÅRîJAS DRO·IBAS INSTRUKCIJAS
298 – Latvian
1154212-26 Rev.3 2012-02-22
μïdes nostiep‰ana
Jo ilgÇk lietojat ˙ïdi, jo vairÇk tÇ izstiepjas. TÇdï∫ ir svar¥gi
regulÇri noregulït ˙ïdi, lai novïrstu va∫¥gumu.
PÇrbaudiet ˙ïdes spriedzi katru reizi, kad tiek uzpild¥ta degviela.
UZMAN±BU! Jaunam ˙ïdes zÇÆim ir iestrÇdes laiks, kad ˙ïdes
spriedze jÇpÇrbauda bieÏÇk.
Nostiepiet ˙ïdi cik stingri vien iespïjams, bet ne tÇ, ka to nevar
br¥vi kustinÇt ar roku.
(9)
•
Atbr¥vojiet uzgriezni to atlocot.
(10)
•
Lai atslÇbinÇtu sliedes vÇku, pagrieziet uzgriezni pretïji
pulkste¿rÇd¥tÇja virzienam.
(11)
•
KoriÏïjiet ˙ïdes nospriegujumu pagrieÏot riteni uz leju (+)
stingrÇkam nospriegojumam un uz aug‰u (-), lai atslÇbinÇtu
spriegumu. Regulïjot sliedes spriegumu, paceliet sliedes
asme¿us.
(12)
•
Piegrieziet sliedes savienojumu, vienlaic¥gi pagrieÏot ˙ïdes
ratu un turot sliedes asme¿us.
(13)
•
Ielociet uzgriezni atpaka∫, lai noslïgtu spriego‰anu.
(14)
Grie‰anas apr¥kojuma e∫∫o‰ana
μïdes e∫∫a
μïdes e∫∫ai ir jÇpiesaistÇs pie ˙ïdes un jÇsaglabÇ viskozitÇte,
neskatoties uz to, vai ir karsta vasara vai auksta ziema.
KÇ motorzÇÆu raÏotÇji, esam izstrÇdÇju‰i ˙ïdes e∫∫u ar
optimÇlÇm ¥pa‰¥bÇm, kas, pateicoties tam, ka tÇ raÏota no augu
e∫∫as, bioloÆiski sadalÇs. Lai pagarinÇtu ˙ïdes darba mÏu un
saudzïtu apkÇrtïjo vidi, mïs ieteicam lietot msu e∫∫u. Ja msu
e∫∫a nav pieejama, iesakÇm lietot parastu ˙ïdes e∫∫u.
Nekad nelietojiet vecu e∫∫u!
Tas ir kait¥gi gan jums, gan
ma‰¥nai, gan videi.
μïdes e∫∫as iepild¥‰ana
•
Visiem msu motorzÇÆiem ir automÇtiskas ˙ïdes e∫∫o‰anas
sistïmas. DaÏiem mode∫iem e∫∫as padevi ir iespïjams
regulït.
•
μïdes e∫∫as tvertne un degvielas tvertne ir izveidotas tÇ, lai
degviela beigtos pirms beidzas ˙ïdes e∫∫a.
Taãu ‰¥ dro‰¥bas funkcija paredz, ka ir jÇizmanto pareiza
˙ïdes e∫∫a (pÇrÇk liesa un ‰˙idra e∫∫a beidzas ÇtrÇk nekÇ
degviela), ka jÇseko norÇd¥jumiem par karburatora
regulï‰anu (pÇrÇk liess degmais¥jums izrais¥s to, degviela
pietiks ilgÇk nekÇ ˙ïdes e∫∫a), kÇ ar¥ jÇseko msu
rekomendÇcijÇm par grie‰anas apr¥kojumu (pÇrÇk gara sliede
patïrï vairÇk e∫∫as).
μïdes e∫∫o‰anas kontrole
•
PÇrbaudiet ˙ïdes e∫∫o‰anu katru reizi, kad uzpildat degvielu.
Skat¥t norÇd¥jumus rubrikÇ
"
Sliedes gala iee∫∫o‰ana
"
.
Vïrsiet sliedes priek‰galu pret kÇdu gai‰u priek‰metu
apmïram 20 cm (8 collu) attÇlumÇ. Darbinot vienu minti ar
3/4 akselerÇciju, jums vajadzïtu paman¥t e∫∫as sv¥tru uz
gai‰Çs virsmas.
Ja ˙ïdes e∫∫o‰ana nedarbojas:
•
PÇrbaudiet, vai sliedes e∫∫as rieva nav aizsprostota. Ja
nepiecie‰ams, izt¥riet.
•
PÇrbaudiet, vai rieva sliedes malÇ ir t¥ra. Ja nepiecie‰ams,
izt¥riet.
•
PÇrbaudiet, vai sliedes gala zobrats br¥vi grieÏas un, ka
e∫∫o‰anas caurums nav aizsïrïjis. Ja nepiecie‰ams, izt¥riet
un iee∫∫ojiet.
Ja, veicot ‰os pasÇkumus, kïdes e∫∫o‰ana joprojÇm nedarbojÇs,
sazinieties ar servisa darbn¥cu.
μïdes dzinïja zobrats
Sajga cilindrs ir apr¥kots ar pie‰a skriemeli (˙ïdes skriemelis,
kas piestiprinÇts pie ass).
RegulÇri pÇrbaudiet dzinïjzobrata nodil‰anas pakÇpi. Nomainiet
zobratu, ja tas ir pÇrmïr¥gi nodilis. Dzinïjzobratu jÇnomaina
katru reizi, mainot ˙ïdi.
Grie‰anas apr¥kojuma nodil‰anas pÇrbaude
Apskatiet zÇÆa ˙ïdi kartu dienu un pÇrliecinieties:
•
Vai ˙ïdes posmos un kniedïs nav redzamas plaisas.
•
Vai ˙ïde nav st¥va.
•
Vai kniedes un ˙ïdes posmi nav stipri nodilu‰i.
Izn¥ciniet ˙ïdi, ja tÇ uzrÇda kÇdu no tÇlÇk minïtajÇm paz¥mïm.
Mïs iesakÇm jums sal¥dzinÇt pÇrbaudÇmo ˙ïdi ar jaunu ˙ïdi, lai
pÇrbaud¥tu vecÇs nodiluma pakÇpi.
Kad griezïjzobi ir nodilu‰i l¥dz 4 mm, ˙ïde ir jÇnomaina.
Sliede
RegulÇri pÇrbaudiet:
•
Vai uz sliedes malas nav radu‰Çs metÇla skabargas. Ja
nepiecie‰ams, nov¥lïjiet.
(15)
•
Vai sliedes rieva nav stipri nodilusi. Ja nepiecie‰ams,
nomainiet sliedi.
(16)
•
Vai sliedes gali nav nevienÇdi nodilu‰i vai stipri nodilu‰i. Ja
vienÇ sliedes gala pusï radies iedobums, to ir rad¥jis darbs ar
va∫¥gu ˙ïdi.
•
Lai pagarinÇtu sliedes darba mÏu, katru dienu apgrieziet to
otrÇdi.
!
BR±DINÅJUMS! Va∫¥ga ˙ïde var nolekt no
sliedes, izraisot nopietnus, pat dz¥v¥bai
b¥stamus ievainojumus.
!
BR±DINÅJUMS! Vienmïr lietojiet atz¥tus
aizsargcimdus. Ar¥ nekust¥ga ˙ïde var bt
par iemeslu nopietnÇm lietotÇja vai citu
personu traumÇm, ja tie nonÇk ar to
kontaktÇ.
!
BR±DINÅJUMS! Nepareizi e∫∫ota ˙ïde var
pÇrtrkt, izraisot nopietnus, pat dz¥v¥bai
b¥stamus ievainojumus.
SVAR±GI! Pirms ilgtermi¿a uzglabljanas ne¿emiet un
not¥riet sliedi un ˙ïdi, ja e∫∫o‰anai tiek izmantota augu e∫∫a.
CitÇdi pastÇv risks, ka ˙ïdes e∫∫a oksidïjas, bet tas veicina
˙ïdes st¥vumu un sliedes gala nestabilitÇti.