147
Lietojiet individu
ā
los darba aizsardz
ī
bas
l
ī
dzek
ļ
us. Atkar
ī
b
ā
no veicam
ā
darba
rakstura izv
ē
lieties pilnu sejas aizsargu,
nosl
ē
dzoš
ā
s aizsargbrilles vai parast
ā
s
aizsargbrilles. Lai aizsarg
ā
tos no
lidojošaj
ā
m sl
ī
p
ē
šanas darbinstrumenta
un apstr
ā
d
ā
jam
ā
materi
ā
la da
ļ
i
ņā
m, p
ē
c
vajadz
ī
bas lietojiet putek
ļ
u
aizsargmasku, ausu aizsargus un aiz-
sargcimdus vai ar
ī
ī
pašu priekšautu.
Lie-
tot
ā
ja acis j
ā
pasarg
ā
no lidojošajiem sveš
ķ
er-
me
ņ
iem, kas dažk
ā
rt rodas darba gait
ā
. Putek
ļ
u
aizsargmaskai vai respiratoram j
ā
pasarg
ā
lietot
ā
ja
elpošanas ce
ļ
i no putek
ļ
iem, kas veidojas darba
laik
ā
. Ilgstoši atrodoties stipra trokš
ņ
a iespaid
ā
, var
rasties paliekoši dzirdes trauc
ē
jumi.
Sekojiet, lai citas personas atrastos droš
ā
att
ā
lum
ā
no darba vietas. Ikvienam, kas
atrodas darba vietas tuvum
ā
, j
ā
lieto indi-
vidu
ā
lie darba aizsardz
ī
bas l
ī
dzek
ļ
i.
Apstr
ā
d
ā
jam
ā
priekšmeta atl
ū
zas vai sal
ū
zuša
darbinstrumenta da
ļ
as var lidot ar iev
ē
rojamu
ā
trumu un nodar
ī
t kait
ē
jumu cilv
ē
ku vesel
ī
bai ar
ī
iev
ē
rojam
ā
att
ā
lum
ā
no darba vietas.
Darba laik
ā
turiet elektroinstrumentu
tikai aiz izol
ē
taj
ā
m virsm
ā
m, jo taj
ā
iestiprin
ā
tais darbinstruments var skart
sl
ē
ptus elektriskos vadus vai paša
instrumenta elektrokabeli.
Darbinstrumentam skarot spriegumnesošus vadus,
spriegums non
ā
k ar
ī
uz instrumenta met
ā
la da
ļā
m
un var b
ū
t par c
ē
loni elektriskajam triecienam.
Netuviniet rot
ē
jošu darbinstrumentu
elektrokabelim.
Z
ū
dot kontrolei p
ā
r
instrumentu, darbinstruments var p
ā
rgriezt kabeli
vai ie
ķ
erties taj
ā
, k
ā
rezult
ā
t
ā
k
ā
da no lietot
ā
ja
ķ
erme
ņ
a da
ļā
m var saskarties ar rot
ē
jošo
darbinstrumentu.
Nenovietojiet elektroinstrumentu, kam
ē
r
taj
ā
iestiprin
ā
tais darbinstruments nav
piln
ī
gi apst
ā
jies.
Rot
ē
jošais darbinstruments var
skart atbalsta virsmu, k
ā
rezult
ā
t
ā
elektroinstru-
ments var k
ļū
t nevad
ā
ms.
Nedarbiniet elektroinstrumentu laik
ā
,
kad tas tiek p
ā
rvietots.
Lietot
ā
ja ap
ģē
rbs vai
mati var nejauši non
ā
kt saskar
ē
ar rot
ē
jošo darbin-
strumentu un ie
ķ
erties taj
ā
, izraisot darbinstrumenta
saskaršanos ar lietot
ā
ja
ķ
ermeni.
Regul
ā
ri t
ī
riet elektroinstrumenta
ventil
ā
cijas atveres.
Dzin
ē
ju ventil
ē
još
ā
gaisa
pl
ū
sma ievelk putek
ļ
us instrumenta korpus
ā
, bet
liela met
ā
la putek
ļ
u daudzuma uzkr
ā
šan
ā
s var b
ū
t
par c
ē
loni elektrotraumai.
Nelietojiet elektroinstrumentu
ugunsnedrošu materi
ā
lu tuvum
ā
.
Lidojoš
ā
s
dzirksteles var izrais
ī
t š
ā
du materi
ā
lu aizdegšanos.
Nelietojiet nomain
ā
mos
darbinstrumentus, kuriem j
ā
pievada
dzes
ē
jošais š
ķ
idrums.
Ū
dens vai citu š
ķ
idro
dzes
ē
šanas l
ī
dzek
ļ
u izmantošana var b
ū
t par
c
ē
loni elektriskajam triecienam.
Atsitiens un ar to saist
ī
tie nor
ā
d
ī
jumi
Atsitiens ir specifiska instrumenta reakcija, p
ē
kš
ņ
i
ie
ķ
eroties vai iestr
ē
gstot rot
ē
jošam
darbinstrumentam, piem
ē
ram, sl
ī
p
ē
šanas diskam,
sl
ī
p
ē
šanas pamatnei, stiep
ļ
u sukai u. t. t. Rot
ē
joša
darbinstrumenta ie
ķ
eršan
ā
s vai iestr
ē
gšana izraisa
t
ā
p
ē
kš
ņ
u apst
ā
šanos. T
ā
rezult
ā
t
ā
elektroinstruments p
ā
rvietojas virzien
ā
, kas pret
ē
js
darbinstrumenta kust
ī
bas virzienam iestr
ē
guma
viet
ā
, un nereti k
ļū
st nevad
ā
ms.
Ja, piem
ē
ram, sl
ī
p
ē
šanas disks ie
ķ
eras vai iestr
ē
gst
apstr
ā
d
ā
jamaj
ā
priekšmet
ā
, taj
ā
iegremd
ē
t
ā
diska
mala var izrauties no apstr
ā
d
ā
jam
ā
materi
ā
la vai
izrais
ī
t atsitienu. Š
ā
d
ā
gad
ī
jum
ā
sl
ī
p
ē
šanas disks
p
ā
rvietojas lietot
ā
ja virzien
ā
vai ar
ī
prom no vi
ņ
a,
atkar
ī
b
ā
no diska rot
ā
cijas virziena attiec
ī
b
ā
pret
apstr
ā
d
ā
jamo priekšmetu. Turkl
ā
t sl
ī
p
ē
šanas disks
var sal
ū
zt.
Atsitiens ir sekas elektroinstrumenta nepareizai vai
neprasm
ī
gai lietošanai. No t
ā
var izvair
ī
ties,
iev
ē
rojot zin
ā
mus piesardz
ī
bas pas
ā
kumus, kas
aprakst
ī
ti turpm
ā
kaj
ā
izkl
ā
st
ā
.
Stingri turiet elektroinstrumentu un ie
ņ
e-
miet t
ā
du
ķ
erme
ņ
a un roku st
ā
vokli, kas
vislab
ā
k
ļ
autu pretoties atsitiena
sp
ē
kam. Vienm
ē
r izmantojiet
papildrokturi, kas
ļ
auj optim
ā
li
kompens
ē
t atsitienu vai reakt
ī
vo griezes
momentu un saglab
ā
t kontroli p
ā
r
instrumentu.
Veicot zin
ā
mus piesardz
ī
bas
pas
ā
kumus, lietot
ā
js jebkur
ā
situ
ā
cij
ā
sp
ē
j efekt
ī
vi
pretoties atsitienam un reakt
ī
vajam griezes
momentam.
Netuviniet rokas rot
ē
jošam darbin-
strumentam.
Atsitiena gad
ī
jum
ā
darbinstruments var skart ar
ī
lietot
ā
ja roku.
Izvairieties atrasties viet
ā
, kurp var
ē
tu
p
ā
rvietoties elektroinstruments atsitiena
br
ī
d
ī
.
Atsitiena br
ī
d
ī
elektroinstruments p
ā
rvietojas
virzien
ā
, kas pret
ē
js darbinstrumenta kust
ī
bas
virzienam iestr
ē
guma viet
ā
.
OBJ_BUCH-0000000291-001.book Page 147 Friday, November 10, 2017 8:20 AM