1.
Katetrs j
ā
novieto t
ā
, lai t
ā
dist
ā
lais gals atrastos augš
ē
j
ā
dobaj
ā
v
ē
n
ā
virs t
ā
s savienojuma ar labo priekškambari un paral
ē
li
asinsvada sieni
ņ
ai. Lai p
ā
rliecin
ā
tos, ka katetrs neatrodas labaj
ā
priekškambar
ī
vai kambar
ī
, veicams rentgenizmekl
ē
jums.
Katetra dist
ā
lajam galam j
ā
atrodas l
ī
meniski virs nep
ā
ra v
ē
nas
vai trahejas
ķīļ
a, to nosaka tas, kura vieta lab
ā
k vizualiz
ē
jama.
2.
Centr
ā
lie v
ē
nu katetri var izrais
ī
t š
ā
das komplik
ā
cijas:
priekškambara vai kambara perfor
ā
cija, sirds tampon
ā
de,
gaisa embolija, katetra embolija, kr
ū
šu limfvada lacer
ā
cija,
bakter
ē
mija, septic
ē
mija, tromboze, nejauša art
ē
rijas punkcija,
hematomas veidošan
ā
s, asi
ņ
ošana, nervu boj
ā
jums un disritmija.
3.
Visi Luera v
ī
t
ņ
u savienojumi un apvalki k
ā
rt
ī
gi j
ā
nostiprina,
lai nov
ē
rstu gaisa emboliju vai š
ķ
idruma vai asins zudumu.
4.
Katetru vai vadst
ī
gu nek
ā
d
ā
gad
ī
jum
ā
nedr
ī
kst p
ā
rvietot ar
p
ā
rm
ē
r
ī
gu sp
ē
ku. J
ū
tot pretest
ī
bu, j
ā
veic rentgenizmekl
ē
jums,
lai noteiktu pretest
ī
bas c
ē
loni.
5.
Vadst
ī
gas nok
ļū
šana sirds labaj
ā
da
ļā
var izrais
ī
t disritmiju,
k
ū
l
ī
ša lab
ā
zara blok
ā
di, k
ā
ar
ī
asinsvada, priekškambara
vai kambara perfor
ā
ciju.
6.
Katetra uzpild
ī
šanai izmantojams tikai sterils fiziolo
ģ
iskais
š
ķī
dums. Tas ir katetr
ā
cirkul
ē
jošais š
ķ
idrums.
7.
Katetrs regul
ā
ri j
ā
p
ā
rbauda, lai p
ā
rliecin
ā
tos gan par pl
ū
smas
ā
trumu un p
ā
rs
ē
ja drošumu, gan ar
ī
par to, vai katetrs
atrodas pareizaj
ā
viet
ā
un vai Luera v
ī
t
ņ
u savienojumi ir droši.
Lai p
ā
rbaud
ī
tu, vai katetra st
ā
voklis nav main
ī
jies, izmantojamas
centimetru atz
ī
mes. Ar daudzu l
ū
menu balonkatetriem saist
ī
ts
risks ir z
āļ
u neizmantošana, piem
ē
ram, z
āļ
u neievad
ī
šana
pa inf
ū
ziju l
ū
meniem.
8.
Tikai rentgenizmekl
ē
jums var apliecin
ā
t, ka katetra gals nav
nok
ļ
uvis sird
ī
un v
ē
l aizvien atrodas paral
ē
li asinsvada sieni
ņ
ai.
Ja katetra st
ā
voklis ir main
ī
jies, veic rentgenizmekl
ē
jumu,
lai apstiprin
ā
tu katetra gala atrašan
ā
s vietu.
9.
Lai pa
ņ
emtu asins paraugu, uz laiku atsl
ē
dz p
ā
r
ē
jos inf
ū
ziju
portus, caur kuriem tiek ievad
ī
ts š
ķī
dums.
10. Asins parauga
ņ
emšanai izmanto tikai 30 cc vai maz
ā
ku š
ļ
irci.
11. Spirts un acetons var v
ā
jin
ā
t korpusa materi
ā
la strukt
ū
ru.
T
ā
p
ē
c, ievadot spirtu saturošas z
ā
les un izmantojot spirtu un
acetonu, lai veiktu katetra parasto apkopi, j
ā
r
ī
kojas piesardz
ī
gi.
Katetra att
ī
r
ī
šanai no recek
ļ
iem nedr
ī
kst izmantot spirtu.
12. Lai katetru nesaboj
ā
tu, izmanto tikai ZOLL katetra fiks
ā
cijas
sist
ē
mu no komplekta.
13. Ja aizs
ē
r
ē
juša katetra skalošanai vai recek
ļ
u izt
ī
r
ī
šanai izmanto
š
ļ
irci, kuras tilpums ir maz
ā
ks par 10 ml, var izrais
ī
t nopl
ū
des
l
ū
menos vai katetra pl
ī
sumu.
14. Inf
ū
zij
ā
m nedr
ī
kst izmantot oranžo IN (Iepl
ū
des) un OUT
(Aizpl
ū
des) Luera v
ī
t
ņ
u savienojumu, jo tad terapeitiskais
process nenotiks.
15. Drudža c
ē
lonis pacientiem var b
ū
t infekciozs un/vai neinfekciozs.
Drudzis ir iesp
ē
jamas infekcijas paz
ī
me, t
ā
mazin
ā
šanai ik dienu
ļ
oti r
ū
p
ī
gi j
ā
nov
ē
rt
ē
citas infekcijas paz
ī
mes.
16. Ievadot z
ā
les, ko var ietekm
ē
t zema temperat
ū
ra (piem
ē
ram,
4 °C), j
ā
r
ī
kojas piesardz
ī
gi. Mann
ī
tu saturoši š
ķī
dumi
ā
tri rea
ģē
uz temperat
ū
ras mai
ņ
u, tos nedr
ī
kst ievad
ī
t caur katetru, iz
ņ
emot
gad
ī
jumu, kad strauji ievada mann
ī
ta š
ķī
dumu, kura koncentr
ā
cija
nep
ā
rsniedz 20%, un p
ē
c tam skalo ar fiziolo
ģ
isko š
ķī
dumu.
Lai pa pilienam vai ar inf
ū
ziju s
ū
kni ievad
ī
tu mann
ī
ta š
ķī
dumu,
kura koncentr
ā
cija p
ā
rsniedz 20%, j
ā
lieto atseviš
ķ
a l
ī
nija.
17. Sirds tampon
ā
de. Past
ā
v
ī
go katetru ievietošana labaj
ā
priekškambar
ī
ir prakse, kuras sekas var b
ū
t sirds perfor
ā
cija
un tampon
ā
de. Medi
ķ
iem, kas ievada centr
ā
lo venozo katetru,
ir j
ā
zina par šo potenci
ā
li let
ā
lo komplik
ā
ciju, lai neievad
ī
tu katetru
p
ā
r
ā
k t
ā
lu, sal
ī
dzinot ar pacienta
ķ
erme
ņ
a izm
ē
ru. Past
ā
v
ī
g
ā
katetra gala atrašan
ā
s vieta p
ē
c ievietošanas ir j
ā
p
ā
rbauda,
veicot rentgenizmekl
ē
jumu. Centr
ā
los v
ē
nu katetrus nedr
ī
kst
ievietot labaj
ā
priekškambar
ī
, iz
ņ
emot gad
ī
jumu, ja tie ir
ī
paši
nepieciešami specifisk
ā
m, relat
ī
vi
ī
s
ā
m proced
ū
r
ā
m, piem
ē
ram,
gaisa embola aspir
ā
cijai neiro
ķ
irur
ģ
iskas oper
ā
cijas laik
ā
.
Tom
ē
r š
ā
das proced
ū
ras ir riskantas, t
ā
s r
ū
p
ī
gi j
ā
nov
ē
ro
un j
ā
kontrol
ē
.
18. Katetrs ir kl
ā
ts ar hepar
ī
nu. Tas var izrais
ī
t vai saasin
ā
t
iepriekš
ē
ju hepar
ī
na ierosin
ā
to trombocitop
ē
niju (HIT).
BR
Ī
DIN
Ā
JUMS!
Kad inf
ū
ziju komplektus/injekciju sist
ē
mas
piesl
ē
dz ZOLL katetriem, nedr
ī
kst p
ā
rsniegt 100 psi/689 kPa.
19.
Ķ
erme
ņ
a temperat
ū
ras pazemin
ā
šana pacientiem – hipotermija
var saasin
ā
t dažus slim
ī
gus st
ā
vok
ļ
us. Hipotermijas laik
ā
r
ū
p
ī
gi
j
ā
kontrol
ē
pacienta homeost
ā
ze.
•
Sirds ritma trauc
ē
jumi – gan bradikardija, gan kambaru
tahiaritmija.
•
Asinsreces un koagul
ā
cijas funkcijas. Pacienti ar asinsreces
vai koagul
ā
cijas funkciju trauc
ē
jumu risku hipotermijas
laik
ā
r
ū
p
ī
gi j
ā
nov
ē
ro.
•
Asins g
ā
zu un pH anal
ī
ze. Hipotermija izmaina miera pH
un PaCO
2
.
Ā
rstiem ir j
ā
zina par š
ā
du temperat
ū
ras
iedarb
ī
bu uz anal
ī
žu rezult
ā
tu.
•
Ilgstoša hipotermija nom
ā
c im
ū
no atbildreakciju un plaušu
funkciju.
20. P
ā
rkl
ā
to vadst
ī
gu nedr
ī
kst p
ā
rvietot, virz
ī
t un/vai izvilkt caur
met
ā
lisku kanili vai adatu. P
ā
rvietojot, virzot un/vai izvelkot
caur met
ā
lisku ier
ī
ci, var sairt un/vai atdal
ī
ties
ā
r
ē
jais p
ā
rkl
ā
jums,
t
ā
d
ē
j
ā
di p
ā
rkl
ā
juma materi
ā
ls var palikt asinsvados, kas var
izrais
ī
t neparedz
ē
tas blakuspar
ā
d
ī
bas (skat
ī
t t
ā
l
ā
k) un papildu
iejaukšan
ā
s nepieciešam
ī
bu.
•
Sterils iekaisums vai granulomas pieejas viet
ā
.
•
Plaušu embolija.
•
Plaušu infarkts.
•
Miokarda embolija.
•
Miokarda infarkts.
•
Emboliskais insults.
•
Smadze
ņ
u infarkts.
•
Audu nekroze.
•
N
ā
ve.
BR
Ī
DIN
Ā
JUMS! Intralumin
ā
la nopl
ū
de
Intralumin
ā
la nopl
ū
de starp fiziolo
ģ
isk
ā
š
ķī
duma un inf
ū
ziju
l
ū
meniem atgad
ā
s reti, ta
č
u var izrais
ī
t katetra atteici. Š
ā
das
atteices gad
ī
jum
ā
pacient
ā
tiks ievad
ī
ts sterils fiziolo
ģ
iskais
š
ķī
dums no dzes
ē
šanas kont
ū
ra. Intralumin
ā
la nopl
ū
de parasti
b
ū
s saist
ī
ta ar š
ķ
idruma zuduma trauksmi, kas p
ā
rtrauks sist
ē
mas
darbu. Š
Ķ
IDRUMA L
Ī
ME
Ņ
A TRAUKSMES IR J
Ā
P
Ā
RBAUDA
VIENM
Ē
R. Dzes
ē
šanas kont
ū
rs ir sl
ē
gtas cilpas sist
ē
ma –
š
ķ
idruma zuduma trauksmes parasti liecina par p
ā
rtraukumu
kaut kur šaj
ā
sl
ē
gtaj
ā
cilp
ā
. Š
ķ
idruma zuduma trauksmes
gad
ī
jum
ā
vienm
ē
r j
ā
p
ā
rbauda katetra un s
ā
kuma komplekta
veselums (nor
ā
d
ī
jumi t
ā
l
ā
k tekst
ā
).
Katetra veseluma p
ā
rbaude
1.
P
ā
rtrauc pults darb
ī
bu.
2.
No katetra atvieno s
ā
kuma komplektu. Ar aseptisku metodi
k
ā
rt
ī
gi uzliek uzga
ļ
us gan katetram, gan s
ā
kuma komplektam.
3.
Sterilu 10 ml š
ļ
irci ar b
ī
d
ā
mu uzgali piepilda ar sterilu
fiziolo
ģ
isko š
ķī
dumu.
4.
Š
ļ
irci pievieno katetra IN (Iepl
ū
des) Luera savienot
ā
jam
un no
ņ
em OUT (Aizpl
ū
des) uzgali. Ievada 10 ml fiziolo
ģ
isk
ā
š
ķī
duma – tam j
ā
izpl
ū
st no OUT (Aizpl
ū
des) Luera savienot
ā
ja.
5.
Uzliek uzgali OUT (Aizpl
ū
des) Luera savienot
ā
jam un ats
ū
c
5 cc vakuuma. To saglab
ā
vismaz 10 sekundes. Š
ļ
irc
ē
j
ā
nok
ļū
st
apm
ē
ram 4 ml fiziolo
ģ
isk
ā
š
ķī
duma, bet ne asin
ī
m, turkl
ā
t ir
j
ā
sp
ē
j saglab
ā
t šo vakuumu.
6.
Mazina vakuumu un no jauna uzliek uzgali IN (Iepl
ū
des) Luera
savienot
ā
jam.
